Mūsu bērniem svešumā

Neraudi,mans bērns,
Kad vakars nāk vēls!
Es domās savās arvienu
Pie tevis būšu ik dienu.
Jūtu,ka sapņos pie mums tu esi
Un slogu svešumā skumīgi nesi.
Tu viens tur tālu,
Nekad kur nebūs tev māju;
Kur nezied tik smaržīgi ievas,
Un pierē velkas vien skumju rievas,
Svešādi putni dzied savas dziesmas,
Bez siltuma gailē kamīna liesmas.
Es domās pie tevis,kad vakars nāks
Un ilgas pēc mājām modināt sāks,
Kā bērnībā sedziņu pāri segšu
Un pasaku valstībā liesmiņu degšu.
Skumjas pēc mājām aizgaiņāt spēšu,
Gaišākai nākotnei durtiņas vēršu.
No rīta,kad mosties būs pienācis laiks,
Lai gaišāks bez rūpēm tavs vaigs.
Kam savas bažas lai uzticu,sūdzu?
Vien Dievu ik dienas par tevi es lūdzu.