es smaidu ...

autors: lauvene4 [dzejoļi]

es nesaprotu
kāpēc aizmiegot smaidu
kas ir tas labais
kas manā dzīve ir noticis
skaidrība, cēlums un skaistums
mani apsēdis?

es smaidu ...
tas brīnišķais bezsvara stāvoklis
līdz kuram manām miesām vēl tālu
kas no tevis ir pārnācis
no tevis ir ceļojis

es pieņemu to
sirds un dvēseles vieglumu
un tava gara pilnību
viss tajos smaidos ir savaņģots
smaida dzeltenums pārliets man
pārliets pasaulei
pats kurā apskaidrots ej

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-11-27 13:13
Es parasti smaidu no rītiem,pamēģināšu arī vakaros.
Kurshininks	2010-11-27 13:21
...smaidi gan riitos,gan vakaros,gan naktii sapnhos,gan pa dienu....tad sirds klhuust gaisha. Dzejoliitis forshs!
rose_from_future	2010-11-27 13:38
ir, ir tas brīnišķais bezsvara stāvoklis šajā dzejolī jūtams:) (tikai, manuprāt, skaidrība, cēlums un skaistums nevar būt apsēstība)
laukroze	2010-11-27 16:00
tā ja ir smaids rada smaidu, atsmaidu pretī..;)
klusaisMiileetaajs	2010-11-27 17:18
Līdz 0,5 beigām es smaidu, bet tālāk kaut kā vairs tik labi nesanāk. :)
mellenju_nakts	2010-11-27 17:27
Te tik daudz iemīlējušās sievietes.-arī grib atkal iemīlēties- :)
assortina	2010-11-27 18:06
Iemīlējušies Lauviņiem bezsvara stāvoklis piestāv!! :)
Dianchiks	2010-11-27 18:39
es smaidu:) skaisti:)
ahma	2010-12-01 18:20
bet es priecājos par gara pilnību :))!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!