Pelēkais apnikums

Es emigrēšu pie tevīm.
Jo rudeņos daudzi klīst.
Uz dienvidiem aizlido dzērves
Kad šaizemē asaras līst.
No debešiem noripo pērles
Uz stiebriem tās krājas un pil.
Es nevēlos virtenē vērties
Kā dimanta gabaliņš zils.

Lai tek, lai pilina, plūst
Tas pelēkums pasaule vaigā
Kad Sirdis kā sērsnā nokrakstot lūzt
Un rētas griež dvēseles vaigā.