Sirds

autors: Aaris [dzejoļi]

Manu sāpi vairs nejūti

Vairs vaidu manu nedzirdi

Negribi

Tev savu sāpju gana

Bet man tur vairs nava vaļa

Nedrīkstu es vairs to just

Nedrīkstu likt Tavai sāpei klust

Šo sāpi aizliedzis

Pats Dievs ir just

Tā sāpe Mīla aizliegtā

Vēl mirklis, drīz brīva tā

Šī sirds, aklā ,negantā

Vēl daudzāum sirdīm jālūzt būs

Līdz Tava sevim miera gūs...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2010-11-19 11:15
Nesaprotu,kurš še ir sliktais tēls.
lapsu_aacis	2010-11-19 11:20
beigas sapurgaatas. lasot rodas paarlieciiba, ka autors arj sho, gribeejis deklareet pasaulei, ka nupat irj ticis paari un, ikuraat, iespruudis tur,kur pats irj patiesiibaa - tobish - starpstaavaa, ieksh lifta. tad jau labaak drikjee parj to,ka veelaizvien neesi ticis paari, taa buus patiesaak un nebuus jaadomaa,ko piefantazeet beigaas, kad taas neriimeejas.
jukas	2010-11-19 12:54
pansionātā noklausīta saruna...
klusaisMiileetaajs	2010-11-19 14:05
Es ļoti labi sapratu autora domu, bet svētku dienās šitādus dzejoļus gan nevajadzētu publicēt.
assortina	2010-11-20 21:35
Es gan neko nesapratu - kas ir aizliegts, kas brīvs?! :0
straume22	2010-11-21 17:54
Šitā te gauduļošana tipa: "Manu sāpi vairs nejūti Vairs vaidu manu nedzirdi" liek zobus sakost un vaidēt līdz:(

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!