Aizejot tuksnesī

Pa tuksneša dziedošām smiltīm
Kāds stāvs vēl pusnaktī klīst.
Bez drēbēm, bez ūdens tas staigā
Uz kājām tam smilšgraudi līst.

Reiz bagāts un laimīgs viņš bija
Bet visu zaudēja tas.
Kad mēris mīļos tam rija
Un sirdī vien atmiņas.

Tas vientuļš kā zvaigzne tur tālē
Starp miljardiem māsu, kas kvēl.
Jau mēness starp barhaniem bālē
Tik mieru sev nerod viņš vēl.

Reiz bagāts un laimīgs viņš bija
Bet visu zaudēja tas.
Kad mēris mīļos tam rija
Un sirdī vien atmiņas.

Es gribu pārvērsties smiltīs
Starp miljardiem pazūdot viens.
Tur augšā mirdz zvaigznes bez viltus
Bet lejā vien smiltis kā piens.

Reiz bagāts un laimīgs viņš bija
Bet visu zaudēja tas.
Kad mēris mīļos tam rija
Un sirdī vien atmiņas.