Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Es gaidīju
Es tevi gaidīju.Ilgi.
Manas acis zaudēja mirdzumu veroties tālumā, kur starp putekļiem un miglu nebija tevis. Manas rokas alka dot glāstus un siltumu, bet uzdūrās rožu ērkšķiem. Ausis palika kurlas nesagaidījušas tos vārdus , ko alka dzirdē. Mans augums novīta,nesagaidījis glāstus un mīļumu, Matos sabira kārtējā pavasara ievu ziedlapiņas un palika tur. Un es biju palikusi sveša un raupja kā zeme bez lietus. Es tevi gaidīju...Ilgi.... Tevis nebija...tik ilgi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|