Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aga, arī par eņģeli…
Rīts, acis veru vaļā lēnām,
Un pēkšņi satrūkstos! Ak, jel! - Kas šis?! Sēž gultas galā, kuļ ar basām kājām, Mazs, balts ar spārniem, cauri izspūris, Virs galvas, klātas sprogu matiem, Spīd kaut kas līdzīgs saulei Kā tur? Ā – laikam nimbs! „ -Tu mani sargā?” Es apjautājos laipni... „ –Jā.” , šis teic un izvelk kulīti no azotes. Laikam melo... Tā pilna bultām un uzgaļi... Tie spīd no tīra zelta! Es prātā skaitu bultas, Un sveru tās uz gramiem, Tad ātri reizinu ar... Ak Dies! Tak tās nav dāvanā... Tās ņemtas ira līdzi, Lai briesmu brīdī raidītu Uz ienaidnieku kādu... Pag, bet tas nav eņģelis, kurš sargā! Ak Dies, šis taču Amors! Es ātri mazgāt steidzos zobus, Un garām skrienot spoguļkastei, Pārvelku ar ķemmi matiem, Tad brīnumpilnu raidu skatu... Pats Amors klāt? Ko dara viņš pie manis? Un manas kustības sāk palikt lēnas... Pats Amors... Tātad šaus uz mani... Ar ātru skatu apskatos kur sirds. Tā pukst, bet pagaidām nekādi... Hm..., atgriežos es guļamtelpā. Skatos – baltais pazudis... Uz mana spilvena es redzu Ar bultu sprausta klāt ir kāda sirds... Un tā (es aptaustu)- nav Mana! Gandrīz vai aizrauj elpu. Es apskatos – ak, Dies! Tā taču... Aleksandra! (14.11.2010.)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|