Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
M e l n ā a p o t e o z e*
Murgainas tumsas zirnekliene istabas stūrī savus tīmekļus vij
Kāds mākslinieks ar otas pieskārienu indes atkailinātībā maigu Uzgleznoja melnā tumsā Melnu zvaigzni.. Baigu. Klīst apkārt Sāpes, Vilšanās un Izmisums Vien sveču liesmā melnas ēnu rozes zied Un skaņas iestrēgušas veco mūru sienās Visapkārt klusums mulsinošu paralīzi dzied Un mākslinieks kā bezcerībā apglabātā beidzamajā dzīves dienā Ar Visumu un Tumsu noslēgt norēķinus iet. Tajā Melnajā Naktī Tumšā, Baigā Laistās melni mirdzošā zvaigzne savā melnajā zaigā Savas drūmās gravitācijas bezgalībā melnā cauruma apokaliptiskā nepārvaramībā Savā nekurienē Tumsu spīd. .............................. ..ja vien spētu Viņš ar apskaidrību rāmu Pārlaist savu sāpju nakti, Ja vien sajust spētu To, ka sāpes ir kā rūgtas zāles Dziedinošas saplosītām dvēselēm Kā melnas zvaigznes tuvinātas tāles Stipras izgaisināt gara šaurību Un atvērt robežas Ko aizzīmogo nāve.. .............................. ..kāds mākslinieks Reiz uzgleznoja melni mirdzošu zvaigzni Zem vilšanās, baiļu un sāpju, un šaubu zirneklienes tumšajiem tīmekļiem Pārkāpjot savai apoteozei pāri Ar neizdziedināmu dzīvotkāri. ___ *dzejolis tapis spiritiskā seansā sazinoties ar vēl kāda dzejnieka garu
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|