Man ceļš.

Pie kalna kājām migla krīt,
No sevis tā tvirtumu sniedz,
Varbūt tai pacelties izdosies rīt,
Jo kalns katrreiz dienās to liedz.

Pie ceriņa sirds putniņš vēl snauž,
Gaisma drīz pacels dziesmās,
Vēl brīdi tas sirdij tas galvu glauž,
Lai spētu sadegt dziesmu liesmās.

Pie mātes vaiga bērns asaru redz,
Tam smeldze kāpj krūtīs, jo jāaiziet,
Vien mātes vārdi un rokas to sedz:
"Kāds ceļš vēl bez mātes man jānoiet?"