Ceļā

Dzīves lielceļos ejot,
Dažādi ļaudis pretim tev nāk.
Kāds smaida
Un roku tev sniedz,
Cits bēdīgu vaigu griež
Un gaida,lai atbalstot
Uzsit uzpleca.
Kāds vienkārši paiet
Garām:
Un viņam vienalga
Vai spīd saule
Vai lietus līst.
Cits zibeņus mētā,
Vārdi kā pērkona dārds
Un satiekot tādu,
Ieraujies ceļa malā
Un gaidi,
Kad aiztrauks garām.
Bet dažreiz ,minot
Lielceļa putekļus,
Tu jūti:kāds klusi
Iet blakus.
Un nevajag smieklu,
Un nevajag vārdu,
Tikai to sajūtu drošo,
Ka tu neesi viens,
Ka tev blakus iet draugs.