Atkal nokavēts

Tā pelēka diena bija,
Kad acīs tev ielūkojos
Brīvība tājās vēl dzirkstīja,
Tevī bija tāds miers.

Tu biji kā putns brīvs,
Kas pārņemts uz rietiem traucas,
Bet apvārsnis tev cilvēku vēra
Un putns aizmirsās.

Laiks lidoja tavā vietā,
Neizmērot manu mīlestību...
Tad biju laimīga es beidzot,
Caur rozā brillēm vēros pasaulē.

Tagad apzinos savu kļūdu,
Man putnam spārnus atdot vajadzēja,
Vajadzēja, kad putns tos tikko iedeva
"Lidot!"putns brēca, bet es nesapratu...