stāsts par tiem.

Par tiem, kas zin kā smaržo ūdens
Par tiem, kas zin kā garšo gaiss,
Kas jūt kā krāso zemi Rudens,
Prot pierunāt, lai nestāj laiks.

Par jūtām kvēlākām uz zemes
Par prieku, bēdām un par laimi,
Kas mūsu domas projām aiznes
Un pāri paliek nievas, zaimi...

Par katru nodzīvoto mirkli,
Starp ļauno, mīļo, nesaprasto
Ikviens, lai sevī aizdedz dzirksti,
Kas Tevī kvēl un neizdzēš to.

Mīt mūsu saulē būtne baiga
Ne dievs tā ir,ne augs, ne rēgs
Tā dzīvi piesārņo, ir spraiga
Tā mūsos mīt, tas pārcilvēks....