Zvaigzniite.

autors: Kurshininks [dzejoļi]

Shodien veelos lidot,
Tik nespeeju sev es piedot,
Ka nevaru debesiis traukt
Un zvaigzni no visuma raut.

Bet,varbuut,es nokhershu to,
To zvaigzniiti vieniigo,
Kas no debesiim kriit,
Miljons zvaigzniishu pavadiits.

Lai manaas plaukstaas zvaigzniite kriit,
Lai mana sirdii taa miit
Un kad vajadzees Tevi sasildiit,
Sho zvaigzniiti speetu es nosuutiit.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
laukroze	2010-11-03 15:06
cik reiz esmu iedomājusies vēlēšanos krītot tām zvaigznītēm, bet vnm. garām..:(
Plaanpraatinjsh	2010-11-03 15:53
Ziemai tuvojoties ar siltuma dalīšanu jābūt uzmanīgam.
BRIVKALNE	2010-11-03 16:18
Jā, tā Mīlestība, vismaz manā interpretācija ar` dzejolī kādā.Izdošanos, ko citu!?
straume22	2010-11-03 17:37
Šitā zvaigznīti samocīt:((
piparmeetra5	2010-11-03 20:58
Kursh ir inks te, ko?
assortina	2010-11-03 21:16
Zvaigznes esot aukstas! Diez vai spēs sasildīt?! Bet dzejs labs, romantisks!
Naktsvijole_es	2010-11-04 13:42
Ja tā zvaigznīte tā kristu plaukstā diez vai tik laimīgs justos..:))
ZARNU_MAISS	2010-11-04 16:27
Vispirms domā par attīrīšanos ,tad par zvaigznes sūtīšanu.
klusaisMiileetaajs	2010-11-05 21:13
Jā, par attīrīšanos jādomā!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!