tu taču zini, ka vislabākā mūzika ir klusums (Teo Alenu atceroties) *

skan apkārt zvani
dažādajās mēlēs
tos mainot groza rokās šamanis
tik nevienādās manas dzīves spēlēs
ir ierakstīts un iekodēts it viss

skan dobji zemi dzidri caurspīdīgi
kā dzīves ainas skaņu trīsas gaist
es tieku iezvanīta nesteidzīgi
to paveic šamanis
viņš meklē kas ir skaists

pie kura skaņām ievibrēsies jūtas?
pie kura dziesmas tveršos būtībā?
un es kā spilvenā jau slīgstu zūdu
tai vienīgajā man vien domātā

viņš meklē dvēseli
vai zudusi nav ceļos
un svecei dzeltenīgai spoži liesmot liek
ap mani lodā sveču zvanu mēles
kam jāstrādā līdz attīrīts viss tiek

vairs manis nav
plūst izdziestoša dvesma
es līdzi tai kā piesaistīta klāt
liek zvanu šamanis uz samta drēbes
un klāt ir klusums - sevī aicināt

es kļūstu viņš
un nevis kāda skaņa
un ja tu arī klusums esi šāds
pēc visiem izgājušiem dzīves trokšņiem
pie manis droši patverties šurp nāc

jo tevi sapratīšu
noklusušām skaņām
jo arī brīnišķās
šo pasauli vien šķeļ
būs mūsu pasaule
no skatiem un no maņām
ko pieklusuma majestāte ceļ

* kāda mana drauga senteikti vārdi