Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

šodienā

es nezināju,
ka tā var būt,
ka rudens pelēkā
lietainā dienā,
lietus man smaidīt liks.
un tas nav tā ,
kā pirms gada,
kad iemīlējusies biju,
kad smaidīju
vienkārši no nekā.
kad vienkārši
-laimīga biju.
šodien gāju
pa peļķēm -
tajās spoguļojos,
un ļāvu
lai mati salīst,
lai sprogojas
sīkās sprogās.

upes krastā
stāvēju, un
vējā klausījos
sevī iekšēji
gavilējot.

par dzīvi,
par to,
ka es - dzīvoju.
/23.10.2010./
Viedokļi par dzejoli
 laukroze  2010-10-23 22:43 
vnk. skaisti..:)
 kwazimorda  2010-10-23 23:46 
Autore ziņo,ka mīla pārgājusi un ir gatava jauniem pārdzīvojumiem.
 vanadziene  2010-10-24 10:33 
Es gan nemīlu slapjus matus un rudens drēgnumu. Jau tagad gaidu pavasari...:))
 straume22  2010-10-24 10:44 
Man ,kad salīst mati-visas sprogas pazūd:)
Jauka dzeja:)
 klusaisMiileetaajs  2010-10-24 13:20 
Netaisnojies! Gan jau vienkārši lietussargu mājās uz plaukta aizmirsi. :))
 murzilka2  2010-10-24 13:59 
kā es Tevi saprotu!!!!!
 rose_from_future  2010-10-24 15:40 
gaismoti:)
 Plaanpraatinjsh  2010-10-24 20:04 
Piekrītu visiem.
 ZARNU_MAISS  2010-10-25 09:30 
Laikam esi attīrījusies no negatīvā,ja vari tā gavilēt.
 Naktsvijole_es  2010-10-25 11:57 
man patik,gan dzejolis,gan Tavas sajutas..:)
 FAETONS  2010-10-25 14:53 
Vienkārši un patiesi.
 tavssargs  2010-10-25 20:50 
Zaldāti neizvēlas laika prognozi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?