Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Sapnis
Tava seja
lēni uzaust pār manas melības pilsētu uz brīdi apstājas sagrabējušie auto kāršu namiņi sastingst kritienā sasalst roka, pacelta sitienā izžūst spalva ar kuru mēdzu pavilkt pēdējās svītras aizslēdzot savas neizdzēšamo atmiņu ielas vai tā ir svētība vai sods mans unikālais svītru kods kluss sapnis no jauna sameklē mani parka tumšumā lai, elpai reiz izgaistot mūžības zilajā tālumā, aiz manis paliktu gaismas aleja nevis mirklī gaistoša mandala... ...prom šaubas lai valda prieks! mana pilsēta mostas neviens pat misiņa vējrādis vecais te nejūtas lieks! (...Sieviete jel lūdz par abiem mums! Sieviete Tavs vārds ir starojums...)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|