kad šaurin šauru

pa vidu naktij uzmodos
un domas kuras miegā risināju
uz āru spraucās baltos mutuļos...

................
ak pasaule
tu mana un tu citu
kad kājas nepin domas greizas
ak pagātne kas ir tepat
kad lietas tajā nevaid nepareizas
un viss ko saku
dieva ielikts man

es nākusi šai pasaulē
lai nestu tīrību
var būt ka nezināju pati
to kādu laiku vēl
cik skaista pagātne
ar visām kolīzijām
vai gan dievam žēl

es šķelme
acu skatā skaidru blēdību
kā stiklu tīru
beidzot noberztu no abām pusēm
darbs padarīts
un ātri aizmiegu
un labi izgulējusies
kad agrs rīts

jo smagums kārtējais
no mīļiem pleciem nost
un gaišais vieglums
ņemsies tevi post

ak mīlestība
tu neesi no zemām dziņām
tu esi droša
tīrūdeņa laistīta
varbūt vēl īsti neapzinos
kas tur notika
bet galvenais jau bij
sirds tīrība
no visām pusēm apvienodamās
tā zaigot neapstās

cik labi pelnīt atnākošo plašumu un prieku
cik laba izraušanās pilnīga
kad atteikšanās pilnīga
nu beidzot sapratu vēl pēdējo
kad šaurin šauru savu taku lieku
es džungļus pēdējos
aiz sevis atstājusi
klajumvietā tieku
un tas ir tas ko vajag man
būs laba dzīvošan’!