Klusumā

Noskaņa istabā tik liega,
Vien skaistumu var sajust no zieda.
Un es atkal grimstu pārdomās,
Par to kas manī gan mitinās.

Patiesi ir viegli staigāt maskās,
Kas realitāti saberž druskās.
Un tad arī tu sāc spriest,
Vai uzliekot masku ugunij, tā nenodziest?

Katrams mums ir sava,
Lietu vērtēšanas skala.
Kādas vērtības tajā liekam?
Tas katra paša ziņā.