Purvā bridējam.

autors: gorgona [dzejoļi]

miglas acis
vates kājas
kur plūst dzira
tur ir mājas
samezglotas mēles runa
samezglotu soļu duna

simtreiz bikstīts
pavards kuras
dzīve solījumos turas

gadu simtiem aina sena -
aizmiršanās dārgā cena
baiļu sirds un rītu mokas
domas trīsošas
un rokas...

Kristīnes lūgšanas debesīs kāps
Kamēr Edgara dvēsele slāps

(gorgona 18/10/10)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-10-18 09:46
Dzejolis līdzīgs buršanai:)
Ilona30	2010-10-18 10:47
Vai tiešām liktenis?Murgs ne dzīve un mīlestība.Ja nebūtu tādu Kristīņu,vai arī tad Edgariem tā slāptu? Nenosodu,bet laikam nesaprotu. Tāpat kā ne visi spēj saprast mani.:)
Bils	2010-10-18 10:58
alkaši.
laukroze	2010-10-18 11:03
mūžīgā tēma.
rossita	2010-10-18 16:58
labs! paldies
Plaanpraatinjsh	2010-10-18 17:53
Kas tās par mājām būtu bez dziras!
klusaisMiileetaajs	2010-10-18 18:48
Jā, tauta ir totāli nodzērusies. Pat te, oho dzejas lapā, reti kurš ir skaidrā.
lauvene4	2010-10-18 20:26
Kristīne mīl tikai tikai TĀDU Edgaru...un, kad vairs neslāps, nebūs nekādu lūgšanu, bet līdzatkarība saglabāsies... un tad būs jālūdz Edgaram... Iespējams, ka arī mani nesapratīs.:)
FAETONS	2010-10-19 09:53
Doma skaidra,bet izteiksme neveikla.
assortina	2010-10-19 21:31
Nesaprotu es to Kristīni!! Bet dzejs labs!
ahma	2010-10-26 08:08
...dzīve solījumos turas,fakts!Par dzejoli,pilnībā piekrītu assortinai.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!