Gājputni.

Es šodien skaitīju laiku.
Ne dienās,gados vai mēnešos,
Bet gaisā skrejošos gājputnos
Un pamalē dunošos mākoņos.

Un nesapratu es laiku.
Vēl nepošas projām gājputni,
Kaut kalendārs sen rāda rudeni,
Tik mākoņi atkal nes ūdeni...

Un ienīdu es laiku.
Par to,ka jau dzīvojam rudenī,
Un viss jau ir izmircis ūdenī,
Un vakaros suns rej uz mēnesi.

Un iemīlēju es laiku.
Par zeltainām lapām šai ūdenī,
Un dālijām raibajām rudenī,
Un pilnajām debesīm gājputnu.

Un piepildīju es laiku.
Jo,kas to zin,cik vēl rudeņu,
Cik debesīs kliedzošu gājputnu
Vēl savā ceļā es satikšu.