Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Gājputni.

Es šodien skaitīju laiku.
Ne dienās,gados vai mēnešos,
Bet gaisā skrejošos gājputnos
Un pamalē dunošos mākoņos.

Un nesapratu es laiku.
Vēl nepošas projām gājputni,
Kaut kalendārs sen rāda rudeni,
Tik mākoņi atkal nes ūdeni...

Un ienīdu es laiku.
Par to,ka jau dzīvojam rudenī,
Un viss jau ir izmircis ūdenī,
Un vakaros suns rej uz mēnesi.

Un iemīlēju es laiku.
Par zeltainām lapām šai ūdenī,
Un dālijām raibajām rudenī,
Un pilnajām debesīm gājputnu.

Un piepildīju es laiku.
Jo,kas to zin,cik vēl rudeņu,
Cik debesīs kliedzošu gājputnu
Vēl savā ceļā es satikšu.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-10-18 07:13 
Ja jau spārnotie draugi prom vēl nepošas, tad jau ziemas vēl tik drīz nebūs. Kas tur
ko nesaprast? Jāņem gan vērā tas, ka daži gājputni ir viltīgi, viņi tikai pa naktīm
laižas prom, bet palikušie rada mānīgu priekšstatu, ka nekas nenotiek.
 Ilona30  2010-10-18 08:12 
Uzrakstīju ne jau tikko.Tikko tikai ieliku,tā kā-nesena pagātne,ne vairāk ne mazāk.
 Plaanpraatinjsh  2010-10-18 17:58 
Ko tik kurš nedara.
 rose_from_future  2010-10-18 19:19 
laiks mīlēts un nīsts
patika!
 ahma  2010-10-27 16:34 
Nesapratu ko skaitīju,tad ienīdu ko saskaitīju.Pēcāk iemīlēju saskaitīto un viss
piepildījās - joks,neņem ļaunā! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?