Paslēpes

autors: publicists [dzejoļi]

Tu atnāci
Kā saule lietainā dienā.
Mūsu dzīve mainījās.
.
Ar rokām
Noglāstīju matus tavus
Tad spēlējām paslēpes.

Mēs gājām
Dzīves ceļu kopā
Un citi brīnījās.

Kāds nosodīja
Laimi mūsu,
Cik banāli?

Tu nemeklēji mani,
Bet trūkumus,
Lai attaisnotu sevi.

Tik skarbi skan:
Es mīlēju!
Tu māni mani.

Es saprotu,
Cik labi ir?
Kad saule sasilda.

Bet dzīvē skarbi
Sāpju lietus līst
Un tad mēs slēpjamies.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
lapsu_aacis	2010-10-13 19:45
beigas garaam. tipa gribeeju kaut ko pateikt, a sanaaca kaa vienmeer. peedeejie 3 panti nograava visu kopainu.
eviTa	2010-10-13 21:33
...,bet doma izteikta :)..kaa es Tevi saprotu :)
klusaisMiileetaajs	2010-10-13 21:41
Ja jau pat sievietēm vairs nevar ticēt, tad līdz Pastardienai vairs nav tālu!
Plaanpraatinjsh	2010-10-13 22:04
Pēc glāstīšana nevajadzēja paslēpes spēlēt.
laukroze	2010-10-13 22:25
no kā tā slēpjamies? paši no sevis jau noslēpties nevar..:(
straume22	2010-10-14 09:34
Pirmais pants -super!Nu kā par mani:)
Naktsvijole_es	2010-10-14 14:24
Jā,nobeigums ne visai,bet tā..patika..:)
tavssargs	2010-10-14 19:10
Mīlēt Dzimteni nav nekāds grēks.
assortina	2010-10-14 20:03
Piekrīt Plānprātiņam!!
Baltaa_Roze	2010-10-15 03:50
Sākās ar paslēpēm, beidzas ar slēpšanos...banalitāte tāda, ka neviens no varoņiem sevi nepazīst, kur vēl otru.Viss turpinās ar mācību.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!