Pabūtā

Labāk paliec, nenāc līdz,
Soļi aiz maniem man nepalīdz.
Ir tā, ka man vairs nepatīc.
Tev nav jābūt te, kad pienāks rīts.

Bet dienu pēc šīs arī es prom iešu,
Jo labāka es man ies pa priekšu.
Bet tomēr es tālu neaizskriešu,
No bijušā aiz sevis sienu sliešu.

Aukstāku nekā dienu pirms tās,
Un malu, lai apvij dzeloņdrāts.
Kad augumā stiepšos un apjuks pastieptais prāts
Lai vairs negribas pabūtā atpakaļ kāpt.