Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudenī

Kļūst acis –
It kā noslēpumā tītas,
Un sejai -
Pelēks miglas plīvurs klāts.
Pie kājām -
Lapas peld pa debess atspīdumiem,
Kā izkrāsoti burinieki slīd...

Ir balsī -
Rūsganums un sarma,
Bet trauslais raksturs -
Rīta peļķēs lūzt.
Par pagājušo –
Prāts ar dienvidvējiem čukstas,
Bet dvēselē jau ziemas aukstums vīd...

Es pasmaidu,
Un redzu pavasari nākam,
Lai piesegt kailumu
Ar ievu palagiem,
Un palu straumes
Līdzenumiem pāri,
Kas vēsti nes par ziliem vizbuļiem...

Tā dvēsele
Pēc pārvērtībām tiecas,
Ka pēkšņi brīnums -
Rudens izrādās tik skaists!
Un nevajadzīgas kļūst
Skumjas bezgalīgās, veltās,
Kas sirdi vaļā negribēja laist...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2010-10-10 15:52 
Tu jau arī droši vien, kā esome, jau ķiplokus esi sastādījis un kartupeļus noracis,
ko? Tad jau var arī un nav grēks skaisto Latvijas dabu pavērot. :)
 Plaanpraatinjsh  2010-10-10 17:26 
Skaists,skaists rudenis,ja pagrabs pilns.
 dilaila9  2010-10-10 18:01 
Skaisti teikts! Rudens ir laiks, kad dzeja novāc savu ražu.
 esome  2010-10-11 09:39 
...vēl kāds , kurš mīl rudeni :))
dzejolis patīk, paldies!
 assortina  2010-10-11 21:54 
Smuks rudens!
 mazaa_burve  2010-10-18 14:50 
Skaists dzejolis. Un šogad arī rudens tāds pats... :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?