Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

zīds

uz tevi sapņainām acīm skatos
un tajās glāsmaini slīd
spīdums kas tavos zīdainos matos
melnsamta šķipsnām krīt

kur mūsu gados jaunība rodas
kur gan tās noslēpums mīt
skats tavs uztrītais vērīgi dodas
pasauli nopētīt

uz tavu dzīvi darbīgo raugos
nāk manam skatienam līdz
miers kas nopietni pieteicies draugos
un tavu matu zīds

21.-22.01.2010
Viedokļi par dzejoli
 assortina  2010-10-09 18:22 
Ļoti sirsnīgs veltījums!
 kwazimorda  2010-10-09 19:09 
Diez vai pasauli tas skatiens pētīja...:)
 vanadziene  2010-10-09 19:11 
Tā jau ir, ka gadiem nav nozīmes, ja ir īstas jūtas...:)
 klusaisMiileetaajs  2010-10-09 21:01 
Dzejolis par PLP! :) Nezin kur šis atkal blandās...
 laukroze  2010-10-09 23:09 
nav slikti, bet tie mati pa daudz..:)
 lauvene4  2010-10-10 01:37 
skaistuma un mīlestības nekad nav par daudz
 sssusurs  2010-10-10 04:39 
man gan šķiet ka skaistums un mīlestība var būt par daudz. Citreiz ir tik daudz par
daudz ka sāk atmiekšķēties smadzenes. Imho.
 sarma7  2010-10-10 07:46 
Susuriņ,priecājies, ka Tā!:)
 klusaisMiileetaajs  2010-10-10 10:39 
Laukroze..! Kamēr matu nav zupā, to nekad nav par daudz. :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?