Māni sevi ar aizskariem
Jau no rīta nebrīnos,
Kas lika atvērt muti,
Lai saprastu?
Atstāju zeķes nenoģērbtas,
Jo Saule nespīdēs cauri
Logam.
Bet atstāju netīrās zeķes;
Pagriezu savādāk tevi,
Nost tālu no rūts,
Ar aizskariem.
| Viedokļi par dzejoli |
| eugen |
2010-10-09 10:58 |
kas tas ir `aizskari` ??? [vrb taadi nejauku puisji kas vakaros kliist pa ielaam un
piesienas ljaudiim?] |
| pagaliite |
2010-10-09 12:21 |
| tās ir ļoti garas zeķes - aizskar degunu:) |
| eugen |
2010-10-09 12:32 |
Pag — kaartiigu puisju zekjes vienmeer aizskar degunu [peec definiicijas :)] — taatad
TU domaa ka aizskari ir ljoti ljoti netiiras puiku zekjes ??? |
| pagaliite |
2010-10-09 12:47 |
Tu pareizi uztvēri domu, eugen! Autors jau raksta, ka netīrās zeķes atstājis. Un
rūpējas, lai mīļoto meiteni to aromāts neaizskartu... |
| klusaisMiileetaajs |
2010-10-09 17:15 |
Dienā velc labāk šo aiz aizkariem, jo, kā mana pieredze rāda, sievieši dienas laikā
negrib pa pliko izģērbties. :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!