No svešiem tālumiem uz sētu...

Kājas grūtas,ceļi tāli -
Tiksies visi brāļi.
Mākoņi uz rīta pusi
Šodien tādi bāli.
Tūlīt,tūlīt ieraudzīsi
Tēvuzemi svētu.
Cikreiz acis neaizvēri,
Domādams par sētu...
Vērsies Tevī atpazīstams
Ceļš,kur mūžu sāki.
Un ap tēva sētu koki,
Būs jau savādāki.
Tad Tu iziesi uz takas,
Kur reiz meitās gāji -
Staipeknīts ar baltiem ziediem
Sapīs Tavas kājas.
Uzlēks mēness - sudraboti,
Paliks mākoņvāli.
Lēni tad uz kapsēt`s pusi,
peldēs zilganbāli.
Un Tu mīļās mātes kapu,
Baltiem ziediem klāsi,
Asaru sen aizturētu
Klusi noraudāsi.
Manu balsi sadzirdēsi,
Līdzcietīgu,maigu.
Uzlēks saule,paliks silti,
Nožāvēs Tev vaigu...