domas
durvis enģes tur.
mani tur domas.
kad klusi veras.
ne vienmēr vaļā.
ne vienmēr ciet.
dzīve kad sveras.
ciet cieta ola.
nekad neatveras.
gluži kā siena.
ir vēl viena diena.
kas paies pati.
par sevi.
virinās durvis.
var gadīties tā.
kā pašam ceras.
Viedokļi par dzejoli |
sssusurs |
2010-10-07 09:35 |
patika |
lauvene4 |
2010-10-07 10:10 |
labs |
vakarblaazma |
2010-10-07 12:01 |
Lakoniski un kodolīgi |
Plaanpraatinjsh |
2010-10-07 16:09 |
Filozofs. |
klusaisMiileetaajs |
2010-10-07 19:04 |
Baigi fiziolopisks, jā! :)) |
sarma7 |
2010-10-08 06:53 |
Tās durvju eņģes vainīgas...:) |
straume22 |
2010-10-08 09:03 |
Atcerējos kādu oho administrācijas ierakstu,ielogojoties saitā:" sākumā pakasu savu faberžē...":))) |
mince1967 |
2010-10-31 22:32 |
no visa lasītā labākais |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|