Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dižais karaļdēls
Iejāja, izjāja, nojāja:
Stalts princis no karaļa staļļa. Lepni paceltu cepuri baltu Jāja viņš kalnā ar ķēvīti baltu. Jāja un jāja, bet neapstājās.. Jāja viņš ilgi, tam dažādi klājās: Viņš jāja pa labi un jāja pa kreisi: Jāja uz priekšu, bet dažreiz greizi. No jāšanas ilgās palika līks Kā nojāts ponijs tik maziņš un sīks. Bet nespēja jāšanas prieciņu liegt Ne dziedāt spēja, nedz arī kliegt: Hei, celies noburtā princese! Taka līdz zārkam ir nojāta.. Tev bučiņu saldu kā zemeni Es nesu tevīm caur likteni. Un atvēra actiņas skaistule.. Tai pretim raudzījās pasaule: Pa pusei, pa daļai izjāta.. Kā pļava ar dubļiem piesēta. Un Iekāpa seglos tā princese Lai kustētos tālāk šī izjāde: Ja šobrīd viņi nav miruši, Tad laikam jau tālu ir jājuši.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|