Tas tev.

autors: Datele1994 [dzejoļi]

Es redzu kā mainās ļaudis,
Es redzu kā mainās laiks,
Es redzu kā bērni smejas,
Es redzu,ka viņi ir laimīgi,
Vai tāda esmu es?
Vai es spēju smieties?
Vai es spēšu atkal mīlēt?
Es jūtu tikai to kā nobirst asara,
To,ka sirds man sāp.
Es raudu,jo nespēju aizmirst melus,nodevību un naidu
Ko jutu pret tevi.
Es meloju,lai iegūtu tevi,
Nodevu,jo mīlēju,
Aizmirst nespēju,
TU esi viss ,kas man ir.
Bet vai ar to pietiek?

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
LielaaHiste	2010-10-01 23:18
ar katru dziives gadu tev atbilde buus cita un arii cita seja un arii cita dzeja
assortina	2010-10-01 23:31
To sauc par apsēstību!!
laukroze	2010-10-02 00:33
tas ir, kas vairāk par apsēstību..no dzejas te maz, laikam vajadzēja tieši adresātam to sūtīt..:)
lapsu_aacis	2010-10-02 00:41
adresaatus shiis rindas sasniedz tikai brieduma gados. liidz tam, vainas apzinjas upuris iznieko savu dziivi pashmociibaas un nekaadi negrib saprast,ka tam otram jau sen ir pie pakaljas un laiks ir saakt dziivot sev, ibo-kas dariiC= izdariiC un turj nekas nav liidzams. nu, vismaz tuvaakos 15 gadus, noteikti ne....
Baltaa_Roze	2010-10-02 05:07
Māņi. Ver tās durvis ciet!
sarma7	2010-10-02 07:43
Spēsi, cilvēks spēj smieties, spēj mīlēt, viss tikai atkarīgs no Tevis pašas...:) Tie ir māņi, ka mīl tik 1 reiz dzīvē, tā nav...
klusaisMiileetaajs	2010-10-02 18:23
Es tevi nepametīšu!
Plaanpraatinjsh	2010-10-03 09:55
Pietikšanai mēra nekad nav.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!