Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienmuļā nakts

Jā, jā, trijos naktī vienmēr
Izmisums
Ietin prātu miglā savādā.
Un tad gribas zvanīt katram draugam, kurš guļ un teikt,
Lai viņš nāk samīļot.
Protams, tieši tagad! Kad tad vēl?
A astoņos, kad neviens tā arī nav atnācis
Samīļot.
Vai vēlmei jāpāriet
Kā nebijušai,
Jāizgaist
Jāpazūd,
Jānogrimst?
Kad pēdējai cerībai,
Ka kāds tomēr atnāks
Pie pudeles jāsaļimst,
Jānoslīkst šķidrumā reibinošā,
Lai aizmirstu līdz vakaram,
Ka neviens tā arī neatnāca
Samīļot...
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-09-21 20:17 
Labāk pamācies fiziku,piemēram,Ņutona likumus. Draugi nekur nepazudīs.
 klusaisMiileetaajs  2010-09-21 20:28 
Vai klusais mīlētājs derēs?
 assortina  2010-09-21 21:35 
Nu, traģisks dzejs...!!
 lauvene4  2010-09-22 15:34 
Izmisums ir pārejoša parādība. Nekādu pudeļu!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?