Tā kā drusku par Ziemassvētkiem kaut ko sagribējās, bļin*.

Un eglītē sēž ziemassvētku bambāļi
Ar tādām apgaroti glumām sejām -
Nez kāpēc pēkšņi sociums
Ir sācis izsacīties dzejā -
Vai skaudrās patiesības pirksti
Tik ļoti cieši dzīvi žņaudz,
Ka visi jūtas gana di#sti**
Un prozas čupu apkrāmēti gana daudz,
Ka paciešams vairs tikai dzejā rīmēts,
Ar puķītēm un sniegpārsliņām zīmēts
Ziemassvētku pantiņš eiforisks
Un Sniegbaltītes smaids ar baltiem zobiem
Pārlaimīgi salkans, saldi nedabisks;
Var būt, ka tā ir īstā ziemassvētku maņa,
Ko nejūt prāts, bet sirdsklaudzienu skaņa,
Kad gaisā kaut kas balti rozā cukuroti kūp,
Un pēkšņi visiem nevis konts, bet žēlsirdība rūp -
Tik tiešām skaista ir šī ziemassvētku balle -
Kā gara, spīguļaina, rakstu rakstiem izrakstīta šalle,
Kas dvēseliski cieši notīta un sirdsjūtīgi spraiga,
Ar kuru satinušies varam sildīties,
Jeb arī vēl pie Ziemassvētku egles zara mazliet sociāli baiga
Kā apgaroti bambālīši pakārties


___
*bļin – pankūka (no krievu val.), starptautiski plaši izplatīts ēdiens, it īpaši, ekonomiski pieticīgos apstākļos svētku noskaņas radīšanai;
**di#st – vulgārs ekskrementu bioloģiskas izvietošanas tiem paredzētās un mazāk paredzētās, vai pilnīgi pārsteidzoši neparedzētās vietās apzīmējums, par kuru vēl tiek diskutēts, vai tas ir iekļaujams publiskā literārā nacionālās sarunvalodas atainojumā kā tēlains neētiskas un sociāli manipulatīvas izsacīšanās un rīcības salīdzinājums, taču tam tiekot jau šādi lietotam atsevišķu specifisku ārvalstu filmu tulkojumos publiskās TV pārraidēs (arī bērniem un veselīgu miega ciklu ievērojošiem cilvēkiem pieejamā raidlaikā***); kā poētiskas izteiksmes līdzeklis šī vārda vulgaritāte, pietiekami saskanīgi iekļauta kontekstā, var tikt izmantota kāda attiecīga noteikta emociju spektra un intensitātes atainošanā, kuras piemērotība vai nepiemērotība publiskai dzejas telpai izvērtējama saskaņā ar dzejiskā vēstījuma kopējās kvalitātes atbilstību vai neatbilstību tā estētiskās atdeves un kultūrintegrālās manifestācijas līmenim.
_____
***vismaz, kad mēs ar Kļorču viņnakt ap trijiem skatījāmies teļļuku, viņš, dolbanijs pajolis, toč tādā textā arī visu man tulkoja – un, ja tajā brīdī kāds bērniņš pamodies ietu pačurāt un netīšām sajaucis mājas iegrieztos mūsu ūķī, viņam, nabadziņam, šis raidlaiks būtu pieejams pēc pilnas programmas, tā teikt... nu un tiem veselīgi gulošajiem, koroč, arī tak gadās tējiņu pa vakariem tā biš pa daudz sapļumpēties,pīīī.....