d z ī v e p ē c n o k l u s ē j u m a

autors: rose_from_future [dzejoļi]

Sēžam
zem bezmiega koka
krīt un šķeļas
pelēkdzeltenas ogas
vēlāk lasīsim sēklas
stādīsim jaunus mežus

vēnas negriežam
nerokam pazemes ejas
zinām ka nelīdzēs
arī glābšanas vestes
viss izmēģināts-
arī pušu zāģētas restes

vēl kādu brīdi
mēs būsim kopā
dzīves skopajā
gaismā-
tu un es un
bezmiegs

ap maniem pleciem
tava neko neizsakošā roka

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2010-09-19 01:04
Labi.
sssusurs	2010-09-19 07:05
wow!!!
klusaisMiileetaajs	2010-09-19 08:44
Te ir ko padomāt, jā..!
kwazimorda	2010-09-19 11:17
Patika.
Plaanpraatinjsh	2010-09-19 18:10
Neko neizsakoša roka,vēl nav nekas briesmīgs.
assortina	2010-09-19 19:34
Pārdomīgs dzejs!
vakarblaazma	2010-09-20 14:27
Labi, ir par ko padomāt
mazaa_burve	2010-09-20 15:42
Labs, patika! :)
lauvene4	2010-09-21 09:47
Ļoti labs.
malva	2010-09-21 12:53
labi. gan sēri (ja ne dramatiski). bet ne bezcerīgi. ja jau `vēlāk .. stādīsim jaunus mežus` :)
ahma	2010-09-25 15:37
Perfekts!
taalais_sakura	2012-08-07 17:26
Žēl,ka esi aizgājusi...kad kaut ko tādu palasa,vairs negribās ar saviem pantiem piesārņot informatīvo telpu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!