Melnā upe

Melnā naktī reiz brienu upē -
es gribu zināt, vai ūdens ir auksts.
Šļakatas saltās man liekas siltas,
pats ūdens - melnās rievās raukts.

Iebrienu dziļāk, smiltīs grimst kājas,
ūdens joprojām šķiet silts.
Mēness izlien no mākoņiem,
Pārklājas upei gaismas tilts.

Vēl dziļāk iebrienu ūdenī,
nu liekas, ka beidzot kļūst vēss.
Es reizi tik vienu atskatos -
pāri upei liecas vītols sērs.

Es brienu vēl dziļāk,
virs manis mēness
izplūst viļņu mirgā.

Ledainajā ūdenī
pēc manis atjāj
būtne melnā zirgā.