Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Viss reiz nobeidzas
Manam vectēvam piederēja zirgs:
Jā tieši zirgs! Tas arklu, ecešas, ratus vilka: Līdz nosprāga: Jā tieši zirgs. Kas tagad viņa ādu pirks? Ar galvu grāvī Guļ beigtais zirgs. Manai vecmātei bija govs: Jā tieši baltraiba govs! Tā zāli gremoja, pienu ražoja: Līdz nosprāga! Jā tieši govs. Kas tagad pienu tautai dos? Guļ kūtī sprāgusi govs. Man tēvam bija vilku suns: Jā tieši suns! Tas kaimiņus, svešos sakoda: Līdz nosprāga! Jā tieši suns. Kas tagad tautai dibenos kodīs? Zem ceriņu krūma ierakts Tas neries, ne odīs. Man bija reiz sievas māte: Jā tieši sievas māte! Tā vārdus dažus man pateica: Un smīnēja! Jūs domājat ka viņa.. ? Nē-tā nebija. Man iekšā viss uzsprāga. Uz mežu aizgāju: Virvi pār zaru pārmetu Un sapņaini domāju. Tad paņēmu Rimi maisiņu: Un mierīgi mušmires sēņoju, jo: Viss iesākas, Viss nobeidzas! Ar sēnītēm vai cirvi, Ar akmeni vai virvi.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|