 Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
 nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
es redzu...
es stāvu
noskatos kā aizplūst laiks es atkal esmu ārpus viņa daļas tas negaida ka sasparošos saņemšos tam mani ievērot nav vaļas es pavadu un līdzi raidu tam tik žēlu skatienu no savu jūtu dzīlēm es redzu SAVU laiku aizejam caur rudens lapkriti un ozolzīlēm tas miers kas manī letarģijai draugs ne sparu dod bet aizmiršanos jauku un arvien mazāk pretosies ja sauks uz sastinguma pilnu klusumlauku 14.09.2010.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Reģistrējies šeit!