Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ļauj!

Ļauj man Tevi noglāstīt!
Viss šaj` pasaulē tik nosacīts –
Laiks, robežas un attālumi!
Viss tik sīks no putna lidojuma!

Tava āda maigāka par zīdu.
Mani pirksti pāri slīdot trīc..
Es zinu – nevar no otra neko pieprasīt,
Tikai mīlot – saudzēt, sasildīt.

Ļauj man Tevi noskūpstīt,
To gaismu, kas Tavās acīs mirdz!
Miers starp mums tik relatīvs.
Es jūtu kā pukst Tava sirds..

Ļauj man Tevi mīlēt
Kā nav mīlējis neviens!
Skat! Jau atkal saule riet!
Skat! Debesis cik sārtas!
Atkal liktens izmet savas kārtis!
Bet Tu nebaidies!
Man no Tevis vairs neaiziet!
Par vēlu..
Viedokļi par dzejoli
 kwazimorda  2010-09-12 09:21 
Patika.
 klusaisMiileetaajs  2010-09-12 10:51 
Vienu reizi nedēļā esmu ar mieru Tev ļauties. Varētu jau arī divas reizes, ja tikai
nebūtu uz darbu jāiet. :)
 assortina  2010-09-12 20:22 
Jauks!
 klusaisMiileetaajs  2010-09-13 07:07 
Kurš jauks? Es..? :)
 Plaanpraatinjsh  2010-09-13 08:48 
Vai tad tik bezcerīgi ir?
 straume22  2010-09-13 11:56 
Piekrītu assortinai.
 sarma7  2010-09-14 08:49 
Patika!:)
 ahma  2010-09-21 22:08 
Man arī!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?