Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pamegini..

Tu mani atsvabini no mokošās vientulības,
Kad apnikums saēd man smadzenes
Un rūgtā greizsirdība krājas man zem mēles,
Kad nagi grib iecirsties plaukstās,
Un gurdenā sirds man paslepjas krūtīs
Un pulsē tikai caur neredzošām acīm.
Rādot,ka es vēl dzīva...
Kaut es varētu kā tu-
Kļūt par dziesmu
No manis pašas dzimušu,
Kaut tu varētu mūžam būt
Par sākumu manai dienai!!!
Viedokļi par dzejoli
 Aryan88  2004-08-02 16:08 
Vai Tu tiešām tik vientuļa?
 caurveejsh  2004-08-02 20:01 
Labs bet nosaukums ni ni:DD
 pooh  2004-08-03 00:29 
suuri gan ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?