Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

dzejnieks

esmu dzejnieks depresīvs
mazohisks un knapi dzīvs

mana spalva iemērktā
tintē lēnām saplaisā

bet par to es nebēdā!

padusēs man, dieva dotas,
jaunas spalvas aug un otas

tās no sevīm ārā raušu,
sāpju eiforijā bļaušu
Viedokļi par dzejoli
 straume22  2010-08-23 12:26 
Labākas spalvas būs otām, ja raus no citām, ne tik tālām no padusēm vietiņām.Sāpes,
sakot, pilnīgi neciešamas...m-jā.Toties dzeja tad sanāk ekspresīvāka.
 dainistr  2010-08-23 13:35 
ok būs jāpamēģina
paldies par padomu
kaut kā jau tā ekspresija ir jāgūst
 klusaisMiileetaajs  2010-08-23 16:21 
Beidzot dzīvās dzejas lapā kaut kas īsts, dabisks un nesamākslots! :))
 Plaanpraatinjsh  2010-08-23 18:42 
Otām tā gan nederēs,otām der vāveres(īstās tās kas lēkā pa kokiem) astes spalvas.
Uztaisi grīdas krāsošanai pindzeli.
 assortina  2010-08-23 19:53 
Ļoti izdevies dzejs!! Piekrīt KM!!
 kwazimorda  2010-08-23 21:28 
Padušu spalvas esot taisnākas par kaunuma apmatojuma spalvām.Mož kaukass sanāks.:)
 Naktsvijole_es  2010-08-23 21:49 
Tad tik turpini rakstīt,kad atkal tiksi pie jaunām spalvām..:))
 gan_jau_kaadreiz  2010-08-24 10:22 
Izklaušas pēc sadomazohisma - sāpju eiforijā bļaušu!
 straume22  2010-08-24 10:57 
Taisnākas spalvas ir no deguna nāsīm.Atceros, vectēvam bija briesmīgas,viņš tās rāva
laukā(tā īsti neatceros priekš kam)un bļāva.Pēc tam ilgi spēlēja uz mutes
harmonikas...nu jā-var jau būt ,ka traucēja mutes harmonikām...pindzeli toč
netaisīja.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?