Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Kluss čuksts
Ar sīku pavedienu
Es vērpšu dienu, un tīšu. Kā kamolīti no jauna dzīvi Pavedienos ierakstīšu. Es likšu sauli Un bērna smieklus. Kā mazus mirkļus Es kamolā iesapīšu- Tās lietas, Kas cilvēkus neskar ne nieka. Es tīšu kļavlapu sārtu Un rasas lāsi. No jauna sev dzīvi Kamolā ievīstīšu. Un saraušu saikni Ar pagātnes ēnu... Es tīšu un tīšu Tās lietas, Kas sirdī kā labais iesvētītas. Un brīžos kā šobrīd, Kad asaras lietas, Kad pasaules ļaunums No cilvēka uz cilvēku tiecas, Es tīšu un tīšu- Tās lietas, Kas sirdī kā labais iesvētītas.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|