Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kluss čuksts

Ar sīku pavedienu
Es vērpšu dienu,
un tīšu.
Kā kamolīti no jauna dzīvi
Pavedienos ierakstīšu.
Es likšu sauli
Un bērna smieklus.
Kā mazus mirkļus
Es kamolā iesapīšu-
Tās lietas,
Kas cilvēkus neskar ne nieka.
Es tīšu kļavlapu sārtu
Un rasas lāsi.
No jauna sev dzīvi
Kamolā ievīstīšu.
Un saraušu saikni
Ar pagātnes ēnu...
Es tīšu un tīšu
Tās lietas,
Kas sirdī kā labais iesvētītas.
Un brīžos kā šobrīd,
Kad asaras lietas,
Kad pasaules ļaunums
No cilvēka uz cilvēku tiecas,
Es tīšu un tīšu-
Tās lietas,
Kas sirdī kā labais iesvētītas.
Viedokļi par dzejoli
 dadzisgan  2010-08-22 16:01 
Es tīšu un tīšu-
Tās lietas,
Kas sirdī kā labais iesvētītas...

nu re,skaisti
pat..
 sarma7  2010-08-22 20:58 
Patika!
 assortina  2010-08-22 21:56 
Smuki!!
 klusaisMiileetaajs  2010-08-23 05:01 
Kāpēc precējies, ja nedzīvo ar šo kopā?
 Plaanpraatinjsh  2010-08-23 08:08 
Pamatīgu pasākumu esi iecerējusi.
 veeju_raganinja  2010-08-23 08:20 
O,jā,man būs pamatīgs tusiņš:D
 Naktsvijole_es  2010-08-23 14:00 
Lai skaisti tinas ..:)
 ahma  2010-08-28 11:04 
Tādi dzīves "kamoliņi" man patīk.Lai tik tinās,bez mezgliņiem..:)
 mazaa_burve  2010-09-02 13:52 
Pa smuko! :) Patika! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?