Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Skudru dzīve

Pa zāles stiebru rāpoja:
Skudra!
Tā miegaini rāmi un lēnām:
Cik gudri!
To neredz ne gājējs ne skrējējs:
Jo viņa lien!
To nemana zemnieks vai ūdenslējējs
Bet skudra tik brien.
Te garām kā gājis, kā nācis:
Stiebru nolieca.
Kāds resns un milzīgs Lācis:
Skudru nesamina!
Nu skudra pa vilnu kaunīga:
Lien!
Bet lācim šermuļi pavilnā:
Skrien!
Kas notiks tad,ja viņa:
Kodīs!
Ar pumpu vēdera galā to:
Sodīs!
Ko būs no šitā mācīties:
Didām?!
Kad plikiem vēderiem pūznī:
Bridām.
Lai sīks un nemanāms ir:
Tas radījums.
Bet glābiņa nebūs no tā:
Visiem Jums!



Viedokļi par dzejoli
 malva  2010-08-18 11:53 
jā... viss plūst, viss mainās. top jauna gramatika - susurlacendzelīns :))
 straume22  2010-08-18 12:27 
Es arī vienu skudru redzēju, arī ļoti miegaina bija-tā nepārtraukti žāvājās...
 Plaanpraatinjsh  2010-08-18 13:40 
Neesi pieminējis spārnotās skudra un to lomu.
 Susurlacic  2010-08-18 16:24 
Ar laiku PlP to darīšu:) Būs arī spārnotās ...
 Burve77  2010-08-19 01:43 
spārnotās ir īpaši kodīgas:)
 Susurlacic  2010-08-19 10:52 
Spārnotās tikpat kā Mūzas - lido ap galvu un ..IEKOŽ!!:)
 assortina  2010-08-19 18:24 
Kam lemts rāpot pa lāča vilnu, tas nelidos!!Izklausās pēc fabulas!!
 klusaisMiileetaajs  2010-08-19 20:56 
Pillā biji, vai, ka pa skudru pūzni mīcījies? :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?