Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

marīnītes... (zvaigžņotā) :)

kā lēpe šūpojos
es
jūras klēpī siltā
septiņreizseptiņ krāsās
virs mums
deg debesis
vēl īsubrīd
tumšzils ir jums
un Lielais Noslēpums
to piesēj zvaigžņu simtu simtiem
kā lēpe šūpojos
es
jūras klēpī siltā
un zvaigžņu atspulgi
tepat ap mani
klīst
pirms kāda krīt
pirms līst
es steidzos
stipri
stipri
ievēlēties
es steidzos ievēlēties
lai nekrīt Rigele
Betelelgeuse sārtā
lai nekrīt Rajese
lai nekrīt Sāta*

12.08.2010 23.13

Sāta (arī pārējās) - senzvaigznes (no mūsu pirmssākumu laiku zvaigznājiem)
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-08-13 14:12 
Arī esi vērojusi zvaigžņu lietu pagājušajā naktī?
 Naktsvijole_es  2010-08-13 14:33 
Būs man arī zvaigznēs jāielūkojas..:)
patika...
 straume22  2010-08-13 16:10 
M-jā...kaut kāda zvaigžņu apsēstība...gandrīz vai fascinēt sāk.
 klusaisMiileetaajs  2010-08-13 18:54 
Pēdējās 4 rindas ignorēju. :)
 assortina  2010-08-13 21:10 
Skaisti!
 hefny  2010-08-13 23:16 
Patīk.
 lauvene4  2010-08-14 17:04 
Tāda šodienīga sasauce ar tiem pirmsākumiem!:) bet skaisti noskan zvaigžņu vārdi:) un
kā lēpei būt ar nav ne vainas:))
 malva  2010-08-15 14:29 
aiz ko tade, klusais? (arī labais - ignorē, un vēl smaida)
 malva  2010-08-15 14:45 
un vispaa - es arii: :))
 sarma7  2010-08-15 15:38 
Patika...:)
 Bursa  2010-08-15 20:58 
gaidu, kad būs marīnīšu grāmatiņa
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?