Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Dzīvīte - dzīvīte
Daudz tu man solīji-
Pamaz ar devi Kāda tam nozīme bija. Aizpūta vētras Sagruva mūri Sirdī rētiņa dzija. Atnāca dieniņa, Saulīte spīdēja, Vārnas uz kapiem ķērca: Dzīvīte, dzīvīte Salauztās šūpolēs Kakliņu nolauza rijā. Uzkāpu kalniņā Zem vecā ozola Zari kam mūžīgi līki. Pakalnam apakšā Kārkliņos pelēkos Rāpoja kukaiņi sīki. Tie bija ļautiņi, Sīki kā kurmīši Aliņas sevīm tie raka. Dariet kā patīkas Izrociet bedrītes Tikai ne manā takā. Iekāpšu upītē Uz sirma akmeņa Gunskuru taisīšu Lielu: Lai sildās ļautiņi, Kam smagi vēderi! Pats sev paņemšu dvieli. Vēdīšu mākoņus, Aizdzīšu mēnesi Tālāk no planētas šīs. Iekāpšu ratiņos Zibenī iejūgtos Tālē tas aiznesīs.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|