Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

simt-gadu miers un manas rokas

uz visām pusēm manas rokas
ne saskaitīt ne apsekot
kā zari stumbram apkārt lokās
vien zaļas lapas alkstot dot

lai arī daudziem neredzamas
no manis aug un jūtu es
cik pilnas dzīvības un valgmes
uz āru vēstījumu nes

simt-gadu miers ir šajā parkā
un kanālā plūst lēni laiks
kur pīles aizpeld tilta arkā
ņirb sīkos viļņos ūdensvaigs

kāpēc kad izraujos un plešos
kāds grib lai tinos kamolā
lai iespiežos es valgos svešos
ne raisīta bet satītā

zelt-ziediņiem zems krūms ir nosēts
sien acis tiem kas garām iet
te klintis neredz tikai saulei
un priekam klinšrozītes zied

cik aicinoši plašums gaida
mīļš dabas meitas brīvībai
par manu vēršanos tas smaida
ka neļaujos zust cerībai

simt-gadu miers ir manās rokās
ne saskaitīt ne apsekot
kā zari stumbram apkārt lokās
vien zaļas lapas alkstot dot

11.-13.08.2010.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-08-13 14:21 
Ja dzeja nebūtu rakstīta pirmajā personā,tad nodomātu,ka pie mums sācis dzīvot kāds
daudzkāju kustonis,kurš te apdzejots.
 sveces_liesma  2010-08-13 16:17 
Nu īsta indiešu dievība...bet miers gan noderētu...kur tādu var iemantot
 lauvene4  2010-08-13 17:14 
nesteidzīgi ieejot senā parkā no pilsētas burzmas, jau pirmā majestātiskā koka paēnā
jutīsi, kā domās vēl un vēl tiecies to apskaut un iekļauties nekur neskrienošajā
pasaulē, saplūstot ar to...
 klusaisMiileetaajs  2010-08-13 18:57 
Bļin...
 vanadziene  2010-08-13 19:55 
Tevī dzīvo dārzkopis-romantiķis...:)))
 assortina  2010-08-13 20:59 
Jā, ļoti līdzinās indiešu dievībai liriskais tēls!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?