Aizieshana

autors: Karin4aM [dzejoļi]

Cik daudz var mineet,
Un zvaigzhnjotaas debesiis skaitljot.
Es zinu, skaidri un tieshi,
Tevis vairs nebuus, nekad.. .

Es negribu mosties,
Ne shodien, ne riit!
Jo tevis vairs nav,
Tepat, liidzaas man. . .

Kaadeelj tev bija jaiziet,
Jaaiziet pa visam?
Kaadeelj tu pameti visu aiz sevis?
Un neatstaaji neko naakotnei?

Riits nesaakaas viegli,
Tas nesaakaas vispaar!
Jo tevis sheit nav,
Un nebuus vairs nekad. . .

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
FAETONS	2010-08-12 09:51
Lai kas arī nebūtu par pamatu Tavam dzejolim,bet tas ir sasteigts,pārpilns ar daudz lietotām frāzēm,nejūt autora individualitāti.
tavssargs	2010-08-12 14:57
Pameta skolu vai armiju, ko..?
Plaanpraatinjsh	2010-08-12 17:06
Ja nebūs,tad nebūs.
klusaisMiileetaajs	2010-08-12 17:16
Slikti, ja tā.
assortina	2010-08-12 20:36
Visu cieņu veltījumam!
papardes_ziede	2010-08-12 21:12
piekrīt Nr.1
hefny	2010-08-13 02:13
Ir sāpīgi,bet rudens debesis visam pāri klāj mīkstu un zvaigžņotu nakts klusumu,kurā sakrīt zvaigžņu asaras spožas. Jūtu līdzi un domās mierinājuma vārdus sūtu.
Burve77	2010-08-13 02:36
Rīts, protams, sākas. Bet sāpes laužas ārā...un teikt, ka viss ar laiku pāriet... Dzejolis aizkustināja, jo pauž patiesas emocijas.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!