Iesprostotais

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Es guļu mierā savā zilā sprostā
No visām pusēm cieši iesprostots.
Tik debesis ar baltiem mākoņpēļiem,
Kur dažreiz zilgans tauriņš aizlido.

Kur skaties- zili režģi priekšā,
Un negribas tos lauzt ne liekt.
Es guļu seju zilā segā iekšā..
Jo gulēt šeit- to nevar manim liegt.

Es gulēšu līdz režģi paliks brūni
Un krātiņš niknos vējos drups.
Līdz druvās rudzupuķes zilās vītīs
Par vecu sienu neaizmirstules taps

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
straume22	2010-08-11 11:45
Sēžu krātiņā es rāmi, Sasedzies ar zilu segu, Ostu gaisu, gaidu prāmi, Domas rit par dzīves jēgu. Skatos tauriņš izlaiž loku, Garām zili-zaļiem režģiem, Metu atvadas ar roku, Iesprostotu baigiem slēdžiem...
Plaanpraatinjsh	2010-08-11 16:37
Nezinu ,kā Tev ar tiem režģiem,bet rudzupuķes un neaizmirstules jau noziedējušas,ja tur ir kāda sakarība,tad režģiem būtu jādrūp,jo niknie vēji arī neizpaliek.Esi pacietīgs.
assortina	2010-08-11 17:30
Piekrīt Plānprātiņam par rudzupuķēm un neaizmirstulēm!! Lācīc tagad vasarā gulēs un ziemā ēdīs!!
vanadziene	2010-08-11 19:22
Es, ja par ilgu guļu, jūtos kā sadauzīta,-visi kauliņi sāp. Vai tu, tik ilgi gulšņājot,savus labākos gadus nenogulēsi?
klusaisMiileetaajs	2010-08-11 20:36
Fig viņu zina, kā tur viņam ir!
tavssargs	2010-08-12 15:05
Dezertieris.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!