Kontrasti

Stāv vasara pilnbrieda krūtīs,
Un karstumam nejūt pat galu ,
Tas viss priekš manis ir sūtīts,
Jo ziemā es briesmīgi salu .
Tā slīkstu es galējībās ,
Un nolikts nekas nav pa vidu ,
Te laķenēs , te rīta čībās ,
Te jaunu , te pārvecu fidu .
Tā dzīve rit kontrastu cīņās ,
Un redzēt jau var viņas malu ,
Ko zīlēt , vai spīdēs , vai līņās ,
Es labāk iedzeru alu .
Un vēl ja sieriņš ir galdā ,
Tad kontrasti pazūd kā pūstu ,
Pie miestiņa labā un saldā ,
Es svētlaimē saulītē žūstu .
Tā laimīgos mirkļus es tveru ,
Kas dzīve bez labpatikas ,
Kad gribu aliņu dzeru ,
Vai guļu pie sievietes plikas ,
Es redzu jau meitenes smaidām ,
Nav vienaldzīgas it nevienas ,
Bet veči pantus šos lasām ,
Ar grūtībām novalda slienas.
Vēl pašas beigās es teikšu,
Ka kontrasti dzīvē šai labi ,
Jo rudenī alu dzert beigšu ,
Un pāriešu strauji uz šņabi .