Aicinājums.

autors: ahma [dzejoļi]

Ātrāk atver actiņas
Un paskaties uz mani,
Šoreiz māmiņa nestāstīs
Tev pasaciņas,
Mans bērns.

Ieklausies,un manis
Izrunātie vārdi
Radīs atbalsi Tevī,
Jo ar "gara augli"
Jādalās,
Mans bērns.

Kad piecelsies,iesim kopā,
Es mācīšu tev meklēt atbildes
Uz taviem bezgalīgajiem
Jautājumiem,
Mans bērns.

Jo tev būs jāatšķir patiesība
No nepatiesības,
Lai nemierīgās pasaules troksnī
Tu spētu saklausīt klusumu,
Mans bērns.

Sniedz ātrāk savas rociņas pretī,
Lai manas ar tavējām saskaroties,
Rastu spēku griezt likteņratus.
Lai Dievs mūs svētī,
Mans bērns.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2010-08-10 22:24
Labi, ja ir kāds, kurš par pasaka "Lai Dievs mūs svētī"... Dzīvē katram savi puni pašam jāuzdauza, katram dzīves skola jāapgūst patstāvīgi, lai kā mēs gribētu savus mīļos pasargāt...:)
Plaanpraatinjsh	2010-08-11 07:22
Tad beidzot teiksi taisnību bērnam?
klusaisMiileetaajs	2010-08-11 20:39
Kāda māte, tāda meita. Ja viena visu dzīvi kā pa miglu dzīvo, tad tā otrā tāpat darīs. :)))
hefny	2010-08-12 05:22
Hmm Smagas tās likteņdzirnas.Dzīve tomēr jādzīvo ar domu,ka tā nav klaušas,ka ir ziedi-par ko priecāties! Piekrītu Vanadzienei.
Baltaa_Roze	2010-08-12 05:53
Jauka pamācības stundai, kurai tikai turpināties!Lai ikdienā skan vārdi:"Lai Dievs mūs svētī,mans bērns"!
ahma	2010-08-14 08:32
KL.M. kā pa miglu Tava dzīve iet,kā pa miglu lai nevienu tā neaiztiek ::-)))).Gribētos man to meitiņu,bet Dieviņš tikai dēlus dod.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!