Gribu būt PĒDA!! :o

autors: Domataja [dzejoļi]

Es esmu kā pēda.
Es eju pa oļiem,
Pa granti un smiltīm,
Un stikliem arī.

Es esmu kā pēda,
Es nesu uz sevis.
Es stabili turu to,
Kas krīt, ja manis nav.

Es esmu pēda
Un laimīga esmu,
Jo kaut kur blakus
Iet vēl viena pēda.

Kau ne laiku visu,
Kaut tikai uz mirkļiem
Ir saskarties lemts,
Toties zinu, ka blakus ir.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2010-08-09 20:56
Vajadzētu veltīt kādu rindu citām,ne mazāk svarīgām ķermeņa daļām,uz kurām ne mazāka slodze ir sēžot...:)
klusaisMiileetaajs	2010-08-09 21:15
Pēda tu vari būt, bet bleķpēda nekad nebūsi. :))
assortina	2010-08-09 22:20
Interesants skatījums!! :)
eugen	2010-08-10 02:07
..re no taa ka katra peeda domaajas izaugusi liidz persooniibai mums nabagiem jaaklibo.. [un jaaktriit kad abas satiekaas] ;p
Plaanpraatinjsh	2010-08-10 07:32
Bez pēdām sievietei ir arī citas,daudz interesantākas, vietas ko apdzejot,ar to es domāju,piemēram, matus.
ahma	2010-08-15 08:34
Izlasīju.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!