lidotājam

tu esi saaudzis ar savu pamatu
nekad uz citurieni neaiziesi
kad gadu krāvums uzliek spiedogu
ir grūtāk izkustēt
kur vairs nu skriesi…

kad nomāc solis, atrod izeju
“es nekur neeju, es lidoju!”
tas tev kā izgudrotājam nāk viegli
no jauna klāt ir prieks un smiekli

ne kapu vietas…
dzīvus cilvēkus!
tik vienreizējus!
parādīt tev alku
par atceri gan tālāk netiku
par atkal kapu sakopšanas talku

kad sirmi kļūsim
vieni paliksim
kur iet vairs nebūs
visi apmiruši
vēl atmiņas mēs kopā saliksim

kā mācējām…
nu tā…
bet dzīvojuši