Kaut kas!

autors: Gacakuu [dzejoļi]

Tu esi kā zvaigzne debesīs,
No šjienes tik niecīga,
Bet tur tik milzīga,
Gluži kā tu šaja plašajā pasaulē,
Zvaigžņu tur ir tik daudz,
Bet ievēroju tik vienu to,
Ta pat kā tevi šai pasaulē,
Bet visas zvaigznes kādreiz zūd,
Ta pat kā tu pazudi no manis,
Šai vienai zvaigznei pazūdot vis mainā,
Debesis vairs nav tādas,
Un mana dzīve tā pat!

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2010-08-04 17:43
Vēl atmiņā iepriekšējās dzīves pieredze?
assortina	2010-08-04 19:35
Jā, par zvaigznēm ar dikti ilgi nekas nebij lasīts! Augustā tak zvaigžņu lietus - vel bišķi jāpagaida un tad visas kritīs zemē!!
klusaisMiileetaajs	2010-08-04 20:08
Varbūt es maldos, bet man šķiet, ka šo dzejoli jau kādreiz 80.gadu beigās lasīju Padomju Jaunatnē.
Pepija_Sofija	2010-08-04 22:16
Liesmā, liesmā tu lasīji. jeb dzirkstelē.
Burve77	2010-08-05 01:20
pirnmo reizi redzu,ka vārdu "tāpat" raksta atsevišķi...vis mainā...:((
straume22	2010-08-05 08:34
Burve77,pirmo reizi redzu, ka vārdu "pirmo" raksta kā "pirnmo", vārdu "viss" raksta ar vienu "s" un vārdu "mainās" raksta bez burta "s"...:))
straume22	2010-08-05 09:09
Tu esi tik liela, Šai pasaulē plašā, Kā zvaigzne milzīga, Tik dzīvīga, āša; Kā zvaigzne jebkura Tu drīzumā zudi, Pa dzīvi nu buros, Bez tevis ir sūdi...
straume22	2010-08-05 09:10
Labots: Tik dzīvīga,aša:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!